apdzīt2
apdzīt [apdzît] parasti 3. pers., -dzīst, pag. -dzija; intrans.
Daļēji (no virspuses) sadzīt.
PiemēriNobrāzums apdzijis.
- Nobrāzums apdzijis.
- Šāviena brūce rokā jau sāka apdzīt, tādēļ sāpes vairs nebija tik lielas.
- Brūce bija maza, jau apdzijusi, pārvilkusies ar sakaltušu asiņu krevelīti.
- ..vienai govij badoties bija nomaukts rags, un to sēja ar lupatu, kamēr apdzija.
Avoti: 1. sējums