Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apkaklīte
apkaklīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → apkakle.
1.1.Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
PiemēriMežģīņu apkaklīte.
  • Mežģīņu apkaklīte.
  • Iestīvināt krekla apkaklīti.
  • Aplikt apkaklīti.
  • Žilbinoši baltā krekla apkaklīte cieši piegūla pie viņa kakla.
  • ..nēsāju skolas formu ar balto apkaklīti.
  • Pogas, lentes, apkaklītes - sīkumi, kas tik ļoti grezno tērpu.
Avoti: 1. sējums