apkalpotājs
apkalpotājs -a, v.
apkalpotāja -as, s.
1.Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
PiemēriSkolas apkalpotāja, uzkopjot telpas, ierauga savu čemodānu..
- Skolas apkalpotāja, uzkopjot telpas, ierauga savu čemodānu..
- Pat mūsu [viesnīcas] numura apkalpotāju neredzam, tikai, kad atgriežamies, viss ir uzposts un nokopts.
1.1.Cilvēks, kas apkalpo (1).
PiemēriReiz, šķūnītim jumtu jumjot, vectēvu aizsūtīja par jumiķa apkalpotāju, kas sataisa šķeistiņas [tievas kārtis]..
- Reiz, šķūnītim jumtu jumjot, vectēvu aizsūtīja par jumiķa apkalpotāju, kas sataisa šķeistiņas [tievas kārtis]..
2.Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
Piemēri..pie mana galdiņa [ēdnīcā] tūliņ pienāca jauna meitene - viesu apkalpotāja.
- ..pie mana galdiņa [ēdnīcā] tūliņ pienāca jauna meitene - viesu apkalpotāja.
- ..divas apkalpotājas sniega baltos priekšautos.. mums pasniedza desiņas, baltmaizi un alu.
- ..vasarīgām kurpēm klaudzot, [dārza kafejnīcā] skraidīja apkalpotājas ar kefīra un zeltera pudelēm.
Avoti: 1. sējums