Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apkūpināt
apkūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
PiemēriApkūpināt griestus.
  • Apkūpināt griestus.
  • Apkūpināts stikls.
1.1.Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
PiemēriApkūpini [zivis] uz zāģu skaidu sūrajiem dūmiem, un kas par kumosu!
  • Apkūpini [zivis] uz zāģu skaidu sūrajiem dūmiem, un kas par kumosu!
  • ..apkūpinājusi reņģes, māte gribēja patlaban ķerties pie tīklu lāpīšanas.
1.2.reti Pārklāt ar putekļiem.
PiemēriJānim gadījies iet vēja pusē - katrs braucējs viņu apkūpina. Bet kas viņam putekļi!
  • Jānim gadījies iet vēja pusē - katrs braucējs viņu apkūpina. Bet kas viņam putekļi!
Avoti: 1. sējums