aplīkt
aplīkt parasti 3. pers., -līkst, pag. -līka; intrans.; reti
1.Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
PiemēriĀbelei zari aplīkuši no ābolu smaguma.
1.1.Kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru).
PiemēriMugura aplīkst ravējot.
Avoti: 1. sējums