apmierināts
apmierināts -ais; s. -a, -ā
apmierināti apst.
1.Divd. → apmierināt.
2.Tāds, kas izjūt apmierinājumu (1).
PiemēriApmierināts cilvēks.
- Apmierināts cilvēks.
- Apmierināti skatītāji.
- Meistars ir apmierināts. Un ne tikai par to, ka plašajā un gaišajā cehā ir tīrība un kārtība. Viņam patīk stāstīt par saviem darba biedriem.
- Man vienmēr likās, ka jūs esat... laimīgi... apmierināti ar savu dzīvi.
- Kad esi paveicis labu darbu, izpildījis savu pienākumu,.. tu jūties apmierināts, pacilāts, priecīgs.
- Krauklīši labprāt gulēja klēpī un apmierināti čerkstēja, kad tos glaudīja vai pabužināja tiem galviņas.
2.1.Tāds, kurā izpaužas apmierinājums.
PiemēriApmierināts izskats.
- Apmierināts izskats.
- Edgars raudzījās uz sevi kā spogulī, un viņam pretī šķita veramies omulīga, apmierināta seja.
Avoti: 1. sējums