apsardzība
apsardzība -as, s.; parasti vsk.
Darbība, stāvoklis → apsargāt.
PiemēriMājas un augļu dārza apsardzība.
- Mājas un augļu dārza apsardzība.
- Apstādījumi nodoti visjaunāko pilsoņu - oktobrēnu un pionieru - gādībā un apsardzībā.
- ..[partizāni] pastiprināja bāzes apsardzību un izlika novērotājus uz visiem ceļiem..
- Visās malas dega vācu baronu muižas.. Baroni pameta savus mitekļus un karaspēka apsardzībā bēga.
Stabili vārdu savienojumiMantojuma apsardzība.
- Mantojuma apsardzība — jur. Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
Avoti: 1. sējums