apstaigāt
apstaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApstaigāt ap dārzu.
1.1.trans.
PiemēriApstaigāt telti un nostiprināt mietiņus.
2.trans. Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
PiemēriApstaigāt visas istabas.
2.1.Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
PiemēriDraugs ieteica man pieteikties par kuģa puiku kādā no ostā stāvošiem tvaikoņiem... Es tūliņ sāku apstaigāt ostu un apbrīnot tvaikoņus.
2.2.Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
PiemēriApstaigāt darba biedrus.
2.3.pārn. Pievērsties (daudziem vai visiem) — par skatienu, acīm. Apskatīt.
PiemēriEzermaļa skatiens, visus apstaigājis,.. apstājās pie Rudbārža.
2.4.pārn. Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
PiemēriAlus kanna apstaigā visus līgotājus.
2.5.pārn. Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
PiemēriFilma apstaigā visu pasauli.
Avoti: 1. sējums