apstāt
apstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju
1.trans. Sastājoties apkārt, ielenkt (ko).
PiemēriApstāt koku no visām pusēm.
- Apstāt koku no visām pusēm.
- Atbraucēji vēl nebija lāgā paguvuši izkāpt no vagona, kad tos jau apstāja līksmi sagaidītāji.
- Ļaudis apstāja eglīti un sāka to no visām pusēnu apbrīnot.
- ..[skolēni] apstājuši savu audzinātāju - ķīmijas pasniedzēju skolotāju Stūrmani. Par katru cenu grib viņu nosēdināt uz krēsla un uzšūpot gaisā.
2.trans. Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
PiemēriVilks apstājis ganības.
- Vilks apstājis ganības.
- Dunduri apstāj govis.
- Krists mani skubina pasteigties.. Uznākšot liela tumsa, ko tad - nelabie mani Smilšu kalnos apstāšot.
- Makšķeri atkal rausta... Zoržs velk - ķīsītis. «Kādi pagāni,» saka Žoržs, «apstājuši šo vietu, nelaiž citas zivis klāt.»
2.1.Nedot miera (ar ko).
PiemēriVisā savā mūžā Rūdolfs nebija dzirdējis tik daudz uzslavu kā šajā vakarā. Viņu apstāja jautājumiem.
- Visā savā mūžā Rūdolfs nebija dzirdējis tik daudz uzslavu kā šajā vakarā. Viņu apstāja jautājumiem.
3.intrans.; pareti Apstāties.
PiemēriGribot negribot bija gājienam mežiņā uz desmit minūtēm jāapstāj... Bija jau pusdienas laiks, un verstis divdesmit noietas.
- Gribot negribot bija gājienam mežiņā uz desmit minūtēm jāapstāj... Bija jau pusdienas laiks, un verstis divdesmit noietas.
- Ne īsu brīdi ceļā neapstāt! - Mūs sauc uz priekšu lielais Oktobris.
3.1.Pārstāt (ko darīt).
Piemēri«Spēlējiet!» kliedzu muzikantiem, kad tie apstāj.
- «Spēlējiet!» kliedzu muzikantiem, kad tie apstāj.
- Kad nācām sētsvidū, - ierējās suns. Bet, mani pazinis, tūlīt apstāja..
- pārn. Apstāja klabēt rakstāmmašīna. Aizsitās grāmatu vāki, pa galdiem aizripoja zīmuļi.
Avoti: 1. sējums