aptašķīties
aptašķīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
Refl. → aptašķīt. Tikt aptašķītam.
PiemēriMētelis aptašķījies dubļiem.
- Mētelis aptašķījies dubļiem.
- Palīdu [mašīnai] apakšā, izklabināju visas skrūves un uzgriežņus un.. izlīdu ārā, aptašķījusies ar eļļu un zemēm..
- Izmirkuši, bāli un aptašķījusies netīrumiem, tie [braucēji] maz vairs līdzinājās cilvēkiem.
Avoti: 1. sējums