apvīst
apvīst parasti 3. pers., -vīst, pag. -vīta; intrans.
1.Sākt vīst. Apkalst, apžūt.
PiemēriPuķes saules tveicē apvītušas.
- Puķes saules tveicē apvītušas.
- ..zāle pļavās un ogu krūmi māju dārzos bija putekļos apvītuši..
- Vispirms lapa apvīta, tad sarāvās, sarāvās...
- Plūmes [pirms kaltēšanas] noskalo, liek saulē,.. lai apvīst.
1.1.pārn. Sākt novecot (parasti par sejas ādu).
Piemēri..viegls sārtums.. iesitās Gundegas mazliet jau apvītušajos vaigos.
- ..viegls sārtums.. iesitās Gundegas mazliet jau apvītušajos vaigos.
- Gļēva, apvītuši uzdzīvotāja seja... Kā ar asu tērauda spalvu iezīmēts garīgs un fizisks pagurums.
Avoti: 1. sējums