arestēt
arestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
PiemēriArestēt noziedznieku.
- Arestēt noziedznieku.
- ..[revolucionāru] arestēja, ieslodzīja un beidzot tiesāja.
- «Mani arestēja 1941. gada 20. jūlijā un ievietoja Centrālcietumā.» [Stāsta partizāns.]
Avoti: 1. sējums