asiņot
asiņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
PiemēriDeguns asiņo.
- Deguns asiņo.
- Vakarā Osiene pukšēdama pārsēja Andram pirkstu, kas atkal bij sācis asiņot..
- Dažiem [ievainotajiem] brūces sāka asiņot no jauna, apsēji piesūcās sarkani..
- pārn. Rīga asiņoja - bēgošais ienaidnieks tai bija cirtis dziļas brūces.
Stabili vārdu savienojumiSirds asiņo.
- Sirds asiņo idioma — Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Avoti: 1. sējums