atairēties
atairēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. imperf. Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPārcēlājs atairējās šurp.
- Pārcēlājs atairējās šurp.
- Atairēties līdz šejienei.
2.Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) imperf. Airēties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēns atairējās no krasta.
- Zēns atairējās no krasta.
Avoti: 1. sējums