atbraucīt
atbraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
Piemēri..viņš [puisis] atbrauka svārku piedurkni no rokas stilba, kur ietetovēts zils enkurs un vēl kaut kādas zīmes.
- ..viņš [puisis] atbrauka svārku piedurkni no rokas stilba, kur ietetovēts zils enkurs un vēl kaut kādas zīmes.
- ..krekla piedurknes līdz elkoņiem atbraucījis, Bite līkņā blakus Kārlēnam.
Stabili vārdu savienojumi
- Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) idioma — sar. Dedzīgi ķerties pie darba.
1.1.Atglaust (matus).
PiemēriPurēns atbrauka brūnos matus no pieres un brīdi aizver acis.
- Purēns atbrauka brūnos matus no pieres un brīdi aizver acis.
- Nav vaļas [skolniecei] pie spoguļa matus sakārtot, atbrauka tos ar roku, uzgrūž cepurīti galvā un steidzas prom.
- Viņš norāva cepuri, nopurināja no tās nemīlīgo mitrumu un atbraucīja pakuplos melnos matus..
Avoti: 1. sējums