atbrēkt
atbrēkt -brēcu, -brēc, -brēc, pag. -brēcu; trans.; sar.
Dusmīgi atkliegt.
Piemēri«Kad Ieva to dzirdētu,» Krauklis iemeta starpā. «Lai dzird!» Adāms saskaities atbrēca..
- «Kad Ieva to dzirdētu,» Krauklis iemeta starpā. «Lai dzird!» Adāms saskaities atbrēca..
- «Nu, kas tad ir?» Pēteris diezgan skarbi apvaicājās... «Ko tev vajag no manis?» Miķelis nikni atbrēca.
Avoti: 1. sējums