atgāzt
atgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu; trans.
1.Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
PiemēriIlze, galvu atgāzusi, pētīja debesis.
- Ilze, galvu atgāzusi, pētīja debesis.
- Tur augšā [priedītē], divu zaru spīlēs, kā melns bundulis pakāries spainis. Krietni galva jāatgāž, lai to ieraudzītu.
- Jaunie dejoja, kopā sakļāvušies,.. vecie lēca kā kazu buki - cirta kājas pie zemes, atgāza augumus atpakaļ..
2.Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
PiemēriAtgāzt puisi atpakaļ krēslā.
- Atgāzt puisi atpakaļ krēslā.
- Viņš atgāza vīru augšpēdu.
3.reti Atvērt ar sparu. Atgrūst (4).
PiemēriAtgāzt logus, durvis līdz galam vaļā.
- Atgāzt logus, durvis līdz galam vaļā.
Avoti: 1. sējums