atgāzties
atgāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos; refl.
1.Refl. → atgāzt1. Atliekties.
PiemēriIznāca viņš vēl taisnāks, gandrīz atpakaļ atgāzies..
- Iznāca viņš vēl taisnāks, gandrīz atpakaļ atgāzies..
- ..Iņķītis, atpakaļ atgāzies un stingri savilkdams grožus, apturēja straujo bēro..
1.1.Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
PiemēriAtgāzties pret spilvenu.
- Atgāzties pret spilvenu.
- Atgāzties pret sienu.
- Sēžamies laivā, un atkal gar bortiem skalojas viļņi. Kapteinis Grants, omulīgi atgāzies, raugās kaut kur tālumā..
- ..viņš [grāmatvedis] raksta, ka spalva žvīkst, tad atgāžas krēslā..
- Uz lieveņa, viņa mīkstajā ādas krēslā atgāzies, cigareti zobos sēdēja kāds kaprālis..
2.Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
PiemēriRati atgāzās atpakaļ grāvī.
- Rati atgāzās atpakaļ grāvī.
- Un viņš [zēns] airēja,.. cik tik bija spēka mazajām rokām. Pēdīgi tas vairs nejaudāja, ievilka airus un atkal atgāzās atmuguriski.
3.parasti 3. pers.; reti Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
PiemēriPamostas viņš [zēns] tikai tad, kad nama durvis atgāžas pavisam vaļā, atsizdamās ar troksni pret lielo skursteni..
- Pamostas viņš [zēns] tikai tad, kad nama durvis atgāžas pavisam vaļā, atsizdamās ar troksni pret lielo skursteni..
Avoti: 1. sējums