atjoņot
atjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Joņojot atkļūt šurp. imperf. Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriZēns atjoņo ar ziņu.
1.1.pārn. Par vēju.
PiemēriPēkšņi no meža stūra atjoņo vējš un savērpj mums apkārt pārslu mutuli.
Avoti: 1. sējums