atjoņot
atjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Joņojot atkļūt šurp. imperf. Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriZēns atjoņo ar ziņu.
- Zēns atjoņo ar ziņu.
- Zirgs pievakarē atjoņoja mājās.
- Beidzot uz velosipēda atjoņoja viens novērotājs..
- Kaut kur attālāk Lācis rēja kā negudrs, lielos lokos atjoņodams līdz pat krastā stāvētājiem.
1.1.pārn. Par vēju.
PiemēriPēkšņi no meža stūra atjoņo vējš un savērpj mums apkārt pārslu mutuli.
- Pēkšņi no meža stūra atjoņo vējš un savērpj mums apkārt pārslu mutuli.
Avoti: 1. sējums