atkritējs
atkritējs -a, v.
atkritēja -as, s.
Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
PiemēriPumpurs «Lāčplēsī» karo pret tautas nodevējiem, atkritējiem no tās.
Avoti: 1. sējums