atkulties
atkulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.; sar.
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) – parasti no attālas vietas.
Piemēri..«Bet kā tie zušu mazuļi atkuļas uz šejieni?» jautā Maija. «Tas taču briesmīgi tālu!»
- ..«Bet kā tie zušu mazuļi atkuļas uz šejieni?» jautā Maija. «Tas taču briesmīgi tālu!»
- Pirms pieciem gadiem viņš bija atkūlies no kāda Ziemeļvidzemes ciema Rīgā..
2.Atklīst, atklaiņot.
Piemēri..Rīteros taisni par apsmieklu jau desmit gadus rīkojās šis Saša, pavisam svešs, nezin no kurienes atkūlies ienācējs.
- ..Rīteros taisni par apsmieklu jau desmit gadus rīkojās šis Saša, pavisam svešs, nezin no kurienes atkūlies ienācējs.
- Pēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē..
Avoti: 1. sējums