atkulties
atkulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.; sar.
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) — parasti no attālas vietas.
Piemēri..«Bet kā tie zušu mazuļi atkuļas uz šejieni?» jautā Maija. «Tas taču briesmīgi tālu!»
2.Atklīst, atklaiņot.
Piemēri..Rīteros taisni par apsmieklu jau desmit gadus rīkojās šis Saša, pavisam svešs, nezin no kurienes atkūlies ienācējs.
Avoti: 1. sējums