Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkūleņot
atkūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; pareti
Kūleņojot atkļūt šurp. imperf. Kūleņot šurp. Kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriBērns atkūleņo pie mātes.
Avoti: 1. sējums