atkust
atkust -kūstu, -kusti, -kūst, pag. -kusu; intrans.
1.parasti 3. pers. Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
PiemēriZeme jau atkususi.
- Zeme jau atkususi.
- Saulaina pavasara diena. Strazdi.. skraida pa rudens arumu atkusušo virskārtu, meklēdami vēl šķietami nedzīvajā zemē pirmos kukaiņus un tārpus.
- ..sniegs pavasarī kūst palēnināti, reizē ar to atkūst augsne..
2.parasti 3. pers. Kūstot pazust (no kādas virsmas) – par ledu, sniegu. Nokust.
PiemēriLedus no loga atkusis.
- Ledus no loga atkusis.
- Pavasarī.. piesaulē atkusa no pauguriem sniegs..
2.1.Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.).
PiemēriDīķa malas atkusušas.
- Dīķa malas atkusušas.
- Logi aizsaluši un ar sniegu aizpūsti. Tikai viens logs pa pusei atkusis..
3.Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
Piemēri..Podnieks pavisam atkūst, kļūst nepatīkami mīļš.
- ..Podnieks pavisam atkūst, kļūst nepatīkami mīļš.
- ..Ade lēni atvēra durvis. Redzot jaunu, izvārgušu un noplīsušu puisi, sirds atkusa maigā gādībā.
- sal. ..[jauna sieva] bargi raudzījās uz mums. Bet tad viņas ģīmis [seja] it kā atkusa. Viņa ieplēta rokas un nobučoja vecmāti [vecomāti], tad mani.
Avoti: 1. sējums