Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlobīties
atlobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → atlobīt1.
Piemēri..krasās diennakts temperatūras maiņas [agrā pavasarī] augļu kokiem var radīt tā sauktos apdegumus, stumbra brūces, plaisas. Miza vēlāk atlobās, koks aiziet bojā.
1.1.pareti Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
PiemēriNo pelēkajām sienām vietām bija mālu apmetums atlobījies..
2.Refl. → atlobīt2.
PiemēriZirņa pāksts atlobījusies.
Avoti: 1. sējums