Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atlobīties
atlobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → atlobīt1.
Piemēri..krasās diennakts temperatūras maiņas [agrā pavasarī] augļu kokiem var radīt tā sauktos apdegumus, stumbra brūces, plaisas. Miza vēlāk atlobās, koks aiziet bojā.
  • ..krasās diennakts temperatūras maiņas [agrā pavasarī] augļu kokiem var radīt tā sauktos apdegumus, stumbra brūces, plaisas. Miza vēlāk atlobās, koks aiziet bojā.
  • Diagnozi noskaidro, atlobījušās [ādas] daļiņas apskatot mikroskopā.
  • pārn. Padomju laikā atlobās, atkrīt gruži, māņi un meli, kādos buržuāziskā kritika ieslēpa dzejnieku..
1.1.pareti Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
PiemēriNo pelēkajām sienām vietām bija mālu apmetums atlobījies..
  • No pelēkajām sienām vietām bija mālu apmetums atlobījies..
2.Refl. → atlobīt2.
PiemēriZirņa pāksts atlobījusies.
  • Zirņa pāksts atlobījusies.
Avoti: 1. sējums