atlēciens
atlēciens -a, v.
Vienreizēja darbība → atlēkt1. Atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
PiemēriAtlēcienu no ledus [hokeja spēlētājs] izdara gan ar vienu, gan abām kājām reizē.
- Atlēcienu no ledus [hokeja spēlētājs] izdara gan ar vienu, gan abām kājām reizē.
- Sniega tramplīni ierīkojami tikai uzbēruma veidā... kalna nogāzē jāierīko atlēciena galds un jānolīdzina kalna nogāzes virsma.
Stabili vārdu savienojumiAtlēciena galds.
- Atlēciena galds — Tramplīna daļa, no kuras izdara atlēcienu.
Avoti: 1. sējums