atmanīties
atmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
PiemēriKaķis atmanījies pie zivīm.
- Kaķis atmanījies pie zivīm.
- Tēvam, mātei guļot, atmanījos šurp.
2.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
Piemēri..vecais Brīviņš pavērsa baltas acis un ieklepojās draudoši. Ansonu Mārtiņš atmanījās tālāk nost.
- ..vecais Brīviņš pavērsa baltas acis un ieklepojās draudoši. Ansonu Mārtiņš atmanījās tālāk nost.
Avoti: 1. sējums