atmiekšķēt
atmiekšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, retāk
atmiekšēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
PiemēriAtmiekšķēt ūdenī putraimus.
- Atmiekšķēt ūdenī putraimus.
- ..[nomedītā dzīvnieka] ādas kreisā puse [karstumā] pārkaist vai pat pilnīgi sadeg, kļūst cieta un trausla un.. to vairs nevar atmiekšķēt.
- ..liela, tecīlai līdzīga mašīna saspiež [koka] bluķīšus šķiedrās, visu laiku atmiekšķējot ar ūdeni.
- ..gribējās ilgāk palikt ūdenī, lai atmiekšētu sasodītās varžacis..
1.1.Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) – parasti par lietu.
Piemēri..lietus tā atmiekšķējis ceļu, ka par braukšanu nav ko domāt.
- ..lietus tā atmiekšķējis ceļu, ka par braukšanu nav ko domāt.
- ..lie tainais laiks tā atmiekšķējis zemi, ka ar traktoriem nevar uz tīrumiem tikt..
- ..pavasara saule atmiekšķē sasalušo zemi neskaitāmās paltīs.
1.2.pārn. Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
PiemēriViņa zināja, ka šampanietis atmiekšķēs Cepli, tomēr negaidīja, ka tas tik ātri notiks.
- Viņa zināja, ka šampanietis atmiekšķēs Cepli, tomēr negaidīja, ka tas tik ātri notiks.
- Anna brīnījās, ka Idas asaras vairs neatmiekšķēja viņas sirdi.
- Bet zupa pilnīgi atmiekšķējusi manu stingro raksturu, un es saku: «Saimniecīt, ielejiet vēl.»
2.trans. Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
Piemēri..[medicīnas māsa] atmiekšķēja ievainojumam piekaltušo pārsēju.
- ..[medicīnas māsa] atmiekšķēja ievainojumam piekaltušo pārsēju.
3.parasti 3. pers.; intrans. Atmiekšķēties1.
PiemēriKurpju zoles lietū atmiekšķējušas.
- Kurpju zoles lietū atmiekšķējušas.
- Lietus lija vairākas dienas no vietas. Ceļi atmiekšķēja un pārklājās ar lipīgu, biezu mālu kārtu.
Avoti: 1. sējums