Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atpūtnieks
atpūtnieks -a, v.
atpūtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
PiemēriAtpūtnieces devušās pastaigā.
  • Atpūtnieces devušās pastaigā.
  • Atpūtnieku rīcībā [kūrortā] būs vasaras guļamkorpusi, pansionāti, bērnudārzi, ēdnīcas..
Avoti: 1. sējums