Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atskanēt
atskanēt parasti 3. pers., -skan, pag. -skanēja; intrans.
1.Sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām).
PiemēriAtskan spalgs šāviens.
1.1.Par cilvēka balss skaņām, runu.
PiemēriAtskanēja reizē desmitiem balsu.
1.2.Par dzīvnieku balss skaņām.
PiemēriAtskan suņu rejas.
1.3.Par mūziku, dziesmām.
PiemēriAtskan pazīstams motīvs.
2.Atplūst šurp (par skaņām).
Piemēri..kad Jaņuks tiek pie [malkas] krautuves, no turienes atskan izmisīgi žēls brēciens..
3.Atbalsoties. Skanēt pretim.
Piemēri«U-ū, tē-tū!» es saucu. «U-ū!» ar vairākām atbalsīm atskan tēva balss [upmalā].
4.Tikt izteiktam (par prasībām, solījumiem, kritiku u. tml.).
PiemēriSabiedrībā daudzkārt atskanējusi prasība par latviešu tautas dziesmu pilnīgā krājuma izdošanu.
Avoti: 1. sējums