atslīgt
atslīgt -slīgstu, -slīgsti, -slīgst, pag. -slīgu; intrans.
1.Lēni atsēsties (parasti bezspēkā). Noslīgt.
Piemēri..viņš bezspēcīgi atslīga uz ķeblīša kurtuves priekšā un kā puspiemidzis bez domām sēdēja ilgi, ilgi..
- ..viņš bezspēcīgi atslīga uz ķeblīša kurtuves priekšā un kā puspiemidzis bez domām sēdēja ilgi, ilgi..
- Kā apstulbota viņa piegāja pie galda un atslīga krēslā..
- «Streiks?» barons Hans, kas visu laiku bija stāvējis kājās, atspiedies pret rakstāmgaldu, tagad atslīgst krēslā.
1.1.Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa).
Piemēri..viņa sēdēja un lāpīja kaprona zeķi. Tagad Džesija lēni atslīga guļus.
- ..viņa sēdēja un lāpīja kaprona zeķi. Tagad Džesija lēni atslīga guļus.
1.2.Lēni atbalstīties.
Piemēri..viņš.. atslīga pret sienu. Izskatījās, ka viņš būtu.. skrējis pāri saviem spēkiem.
- ..viņš.. atslīga pret sienu. Izskatījās, ka viņš būtu.. skrējis pāri saviem spēkiem.
- Viņš pamazām atlaida grožus.. un, sevī ierāvies, atslīga pret kamanu atzveltni..
1.3.Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
Piemēri..viņa [slimniece] drusku pacēla galvu... galva atslīga atpakaļ..
- ..viņa [slimniece] drusku pacēla galvu... galva atslīga atpakaļ..
- ..viņš [slimnieks] pūlējās pacelt roku, - pirksti sakustējās un atkal bezspēcīgi atslīga virs segas.
1.4.pārn. Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
PiemēriNekāds darbs viņam vairs netikās, tam taču nebij nekādas nozīmes, tā kā tā viņš te nekā nevarēja uzcelt. Viņš atslīga atkal vienaldzībā un apātijā.
- Nekāds darbs viņam vairs netikās, tam taču nebij nekādas nozīmes, tā kā tā viņš te nekā nevarēja uzcelt. Viņš atslīga atkal vienaldzībā un apātijā.
Avoti: 1. sējums