atsmaidīt
atsmaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
PiemēriJautri atsmaidīt.
- Jautri atsmaidīt.
- Skumji atsmaidīt.
- Oļa pavēra acis un mīļi pasmaidīja. Tas bija tik jauks bērna smaids, ka tīri nevilšus atsmaidīju pretī.
- Uz Agneses jautājumu, kurp viņa taisās doties, [Lilija] noslēpumaini atsmaidīja..
- pārn. Maijs. Šķiet, visa zeme atsmaidījusi siltajai pavasara saulei. Smaids rotājas visur - ir cilvēku sejās, ir ziedošo ķiršu dārzu ieskautajos laukos.
Avoti: 1. sējums