attipināt
attipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Tipinot atkļūt šurp. imperf. Tipināt šurp. Tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriBērns attipināja pie mātes.
- Bērns attipināja pie mātes.
- Vectēvs attipina līdz gultai.
- Roplains: Varu jau krietni iet. Esmu no stancijas [stacijas] kājām vien attipinājis.
2.Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriVecītis attipināja malā.
- Vecītis attipināja malā.
- Attipināt nost no durvīm.
Avoti: 1. sējums