atvaļinājums
atvaļinājums -a, v.
Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
PiemēriKārtējais atvaļinājums.
- Kārtējais atvaļinājums.
- Pamata atvaļinājums.
- Papildu atvaļinājums.
- Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
- Radošais atvaļinājums.
- Pārejošas darba nespējas atvaļinājums.
- Mācību atvaļinājums.
- Samaksāts atvaļinājums.
- Bezalgas atvaļinājums.
- Slimības atvaļinājums.
- Piešķirt atvaļinājumu.
- Iet atvaļinājumā.
- Doties atvaļinājumā.
- Ņemt atvaļinājumu.
- Atgriezties no atvaļinājuma.
- Atsaukt no atvaļinājuma.
- Pavadīt atvaļinājumu kūrortā.
- Atvaļinājuma ilgums.
- Fredis viņam deva divi dienas atvaļinājuma, lai puisis varētu apciemot savus draugus Zvīņu ciemā.
- Pēc divām nedēļām arī Ernai sāksies atvaļinājums, un tad - ak, kas tā būs par peldēšanos un saulē sildīšanos!
- Gluži dabiski, ka, satiekoties pēc atvaļinājuma, pats pirmais jautājums ir: kā aizvadītas brīvdienas?
Avoti: 1. sējums