atvaļināt
atvaļināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti divd. formā: atvaļināts. Demobilizēt (karavīru).
PiemēriŠie atvaļinātie kareivji.. jau paspējuši aizmirst.. reglamenta nosacījumus.
- Šie atvaļinātie kareivji.. jau paspējuši aizmirst.. reglamenta nosacījumus.
- Jā, arī Oļģerts toreiz.. maršēja pa ielām.. kopā ar citiem zēniem, kurus ķērkstošā, izdzertā balsī komandēja kāds atvaļināts virsnieks.
- Sveika, dzimtene, sveiks, zilais egļu sils! Pēc trim gadiem pie jums atgriežas atvaļināts sarkanarmietis.
2.pareti Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
Piemēri..pienāca svētdiena, un Kristīne lūdza atļauju iet uz ciemiem. Barons viņu atvaļināja..
- ..pienāca svētdiena, un Kristīne lūdza atļauju iet uz ciemiem. Barons viņu atvaļināja..
- Ja viņu firma atvaļinās, viņš atbrauks pie mums ciemos..
Avoti: 1. sējums