atvieglinājums
atvieglinājums -a, v.
1.Atvieglojums1.
PiemēriViņa gribēja būt viena un ļaut savām asarām vaļu. Tas bija viņas vienīgais atvieglinājums, kad viņai ar Andreju iznāca lielākas domstarpības un pārprašanās.
- Viņa gribēja būt viena un ļaut savām asarām vaļu. Tas bija viņas vienīgais atvieglinājums, kad viņai ar Andreju iznāca lielākas domstarpības un pārprašanās.
- ..viņi sajuta atvieglinājumu, ja varēja pastāstīt savas bēdas.
Avoti: 1. sējums