atzvelties
atzvelties -zveļos, -zvelies, -zveļas, pag. -zvēlos
1.Refl. → atzvelt1.
PiemēriGalva atzveļas atpakaļ.
- Galva atzveļas atpakaļ.
- «Ko? Ko?» ieņurdas miegaini puisis, galvu pieceldams. - «Tu neklausies? Labi, guli vien tālāk.» Puisis atzveļas uz otriem sāniem un aizmieg.
2.Refl. → atzvelt2.
PiemēriAtzvelties krēslā.
- Atzvelties krēslā.
- Atzvelties sēdeklī.
- Atzvelties pret sienu.
- Atzvelties pret durvīm.
- ..kapteinis Klāvs.. aizdedzina cigareti un ērti atzveļas cietajā kuģa dīvānā.
- Mateika aizvēlās pret laivas malu, izsliepa kājas..
Avoti: 1. sējums