atēna
atēna -as, s.
1.Neskaidrs atspoguļojums. Tikko jaušama ēna.
PiemēriPat spoguļa viņam nav, matus sukājot, pavēra logu un stiklā mēģināja saskatīt savu atēnu.
1.1.pārn. Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
PiemēriAcīs jaušama skumja atēna.
1.2.pārn.; pareti Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
PiemēriAtmiņā virknējās nesenās dzīves un darba atēnu ainas.
2.Nianse, nokrāsa (krāsām).
PiemēriKaņieris [kuģa kapteinis] uz stūres mājas galda izklāja līča karti. Zilās krāsas dažādās atēnas, kas rāda dziļuma maiņu, vērta jūru līdzīgu mozaīkai..
Avoti: 1. sējums