Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atļaut
atļaut -ļauju, -ļauj, -ļauj, pag. -ļāvu; trans.
1.Dot atļauju (ko darīt).
PiemēriAtļaut bērniem aiziet uz kino.
1.1.pavēles izteiksmē, parasti savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
PiemēriAtļaujiet ziņot!
1.2.Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
PiemēriKur ar pavēli, [soda ekspedīcijai] bija atļauts dedzināt, tur jau dedzinātāju laupīšanai un izlaidībai vairs tālākās pavēles nevajadzēja.
2.parasti 3. pers., savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
PiemēriNākamais jautājums skāra strādāšanas un mācību apvienošanu: «Vai darba laiks atļaus kārtīgi ierasties skolā?»
2.1.Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
PiemēriKādā okeāna rajonā tika reģistrētas.. augsnes svārstības, kas atļauj domāt, ka šajā vietā darbojas vulkāns.
Avoti: 1. sējums