Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atņirgt
atņirgt -ņirdzu, -ņirdz, -ņirdz, pag. -ņirdzu; trans.
1.Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
Piemēri..šunelis, aiz bailēm un aukstuma drebēdams, tik neganti atņirdza zobus, ka man šermuļi izskrēja caur kauliem.
  • ..šunelis, aiz bailēm un aukstuma drebēdams, tik neganti atņirdza zobus, ka man šermuļi izskrēja caur kauliem.
  • ..atņirgtos zobus sakodis, baltās acis pārgriezis, viņš [muižkungs] atvēzējās un nosēkdamies cirta jājamo pātagu pa [klaušinieka] noliekto muguru..
  • ..pusaudzis, ironiskā smīnā atņirdza baltus, veselīgus zobus.
2.vienk. Ņirgājoties atbildēt.
Piemēri«Ei tu, ķēms, vai nedzirdēji, kas jādara?» - «Kas tev par daļu! ..» Slokenbergs atņirdza.
  • «Ei tu, ķēms, vai nedzirdēji, kas jādara?» - «Kas tev par daļu! ..» Slokenbergs atņirdza.
Avoti: 1. sējums