Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
audzēt
audzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
PiemēriAudzēt labību.
  • Audzēt labību.
  • Audzēt sudrablapsas.
  • Audzēt zivis.
  • Audzēt mājputnus.
  • Audzēt šķirnes mājlopus.
  • Kam puķu vajag, lai stāda pats un lai audzē.
  • Lašu mazuļus šeit [lašu fabrikā] intensīvi audzē.. divus gadus.
  • pārn. No strādnieku sviedriem [kungi] taukus audzē un aizdusā smok nost!
1.1.Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
PiemēriViens sētais grauds mums audzē graudu pilnu sauju.
  • Viens sētais grauds mums audzē graudu pilnu sauju.
1.2.Ļaut, lai aug (mati, nagi).
PiemēriAudzēt garus matus.
  • Audzēt garus matus.
  • Audzēt bārdu.
  • Audzēt ūsas.
  • Garus nagus var audzēt tas, kam nav jāstrādā «prastais» darbs.
2.poēt. Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
PiemēriAudzēt naidu sirdī.
  • Audzēt naidu sirdī.
  • ..viņš [mēness] ar savu bālumu prot Tik audzēt sāpīgu mīlu.
3.nevēl. Audzināt1.
Stabili vārdu savienojumiAudzēt (arī nēsāt) čūsku azotē.
Avoti: 1. sējums