Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstcienība
-as, s.; parasti vsk.; novec.
Dziļas cieņas jūtas.
PiemēriTā pamazām Jura bērna godbijība bija pārgājusi jaunekļa augstcienība pret tēvu.
Avoti: