Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstprātīgs
augstprātīgs -ais; s. -a, -ā
augstprātīgi apst.
1.Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
PiemēriAugstprātīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAugsprātīgs skatiens.
Avoti: 1. sējums