augšpēdu
augšpēdu apst.
augšpēdus apst.
Uz muguras.
PiemēriAtkrist augšpēdu.
- Atkrist augšpēdu.
- Atmesties augšpēdus.
- Pēdīgi viņš [zēns] bija dabūjis savu pretinieku augšpēdus zemē un pats uzmeties tam ar ceļiem uz krūtīm.
- Skroderis gulēja augšpēdu, abiem elkoņiem atspiedies, ceļgalus augstu izslējis..
- ..kad [cilvēks] gāja klāt, pūcelēni apmetās augšpēdus un ar saviem dzeltenajiem nadziņiem gatavojās atvairīt uzbrukumu.
Avoti: 1. sējums