augštece
augštece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
PiemēriDaugavas augštece.
- Daugavas augštece.
- ..[plostnieki] vadījuši plostus no upju augšteču mežainajiem apvidiem uz rūpniecības un tirdzniecības centriem.
Avoti: 1. sējums