augšā
augšā apst.
1.Augšup.
PiemēriDoties pa kāpnēm augšā.
- Doties pa kāpnēm augšā.
- Ratu meistars, viens pats palicis dibenistabā pie galda, nācējus padzirdīs, mēģināja pasliet galvu augšā..
Stabili vārdu savienojumiGalvu augšā! Rokas augšā!
- Galvu augšā! idioma — Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- Rokas augšā! idioma — Pavēle pacelt rokas un padoties.
2.Pastiprina verba priedēkļa «uz-» nozīmi.
PiemēriUzkāpt augšā kalnā.
- Uzkāpt augšā kalnā.
- Uzkāpt augšā tornī.
- Kaķis uzlēca augšā uz galda.
- ..Klaudijs Vārpa uzgāja augšā balkonā.
- pārn. Liepziedu tvans satrauca viņu [jaunieti], uzvandīja augšā dvēseles dziļumos paslēptās vēlmes.
2.1.Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
PiemēriKāpt kokā augšā.
- Kāpt kokā augšā.
- Rāpties pa nogāzi augšā.
- «Krūmāju aiz ataugas nost un plēst augšā. Kam to parku tur audzēt?» [Saka Ješka.]
- Mūsu, komjauniešu, plānā ir - šogad uzcelt tautas namu... Materiāli ir savesti.., lūdzu, tagad cel augšā!
- «Jūs meklējat manu Jāni? Meklējiet, kasiet zemi augšā, odiet, jūs, asinskārīgie...» [Saka māte žandarmiem.]
3.Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriSlieties augšā.
- Slieties augšā.
- Lēkt augšā.
- ..Ilzītei bij jāceļas augšā no zemā soliņa, uz kura bij tik labi, un jāiet atpakaļ aukstās, krēslainās istabās..
- ..Andrs..uzlēca stāvu. Tai pašā mirklī arī Liene no ežas uzrāvās augšā.
- Andris krita, izstiepdamies visā garumā.. Bet jau nākošā acumirklī Andris bija augšā un devās tālāk.
- ..saimniecei govis kūtī pavasaros aiz astes jāceļ augšā..
3.1.Nomodā.
PiemēriTu vēl augšā?
- Tu vēl augšā?
- Pirmdienas rīts. Vecmāmuļa pirmā augšā. «Tikai kundzīte nekad nevar izgulēties,» viņa mēdza sacīt.
- pārn. Ar lielo gaismu, kas pa nakti ausa, Ir mana tauta augšā cēlusies..
Stabili vārdu savienojumiCelt augšā. Celt augšā (vecas lietas).
- Celt augšā — Modināt.
- Celt augšā (vecas lietas) idioma — sar. Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celties augšā — Atmosties no miega un piecelties.
Avoti: 1. sējums