augšāmcelšanās
augšāmcelšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.; rel.
Atmoda pēcnāves dzīvei.
PiemēriAugšāmcelšanās no miroņiem.
- Augšāmcelšanās no miroņiem.
- Uz laukiem kapu svētki bija tā diena, ko dzīvie rīkoja mirušajiem par godu un mācītājs runāja par augšāmcelšanos un debesu valstību..
- pārn. Tagad [1905. gadā].. tauta ceļas uz patstāvīgu dzīvi. Neviens vairs nespēs to noliegt. Augšāmcelšanās!
Avoti: 1. sējums