auša
auša ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Aušīgs cilvēks.
PiemēriVakar meitene aizbrauca uz skolu, bet nu, re, ritenis [velosipēds] atkal nošķind pagalmā! Kaut ko aizmirsusi, auša!
- Vakar meitene aizbrauca uz skolu, bet nu, re, ritenis [velosipēds] atkal nošķind pagalmā! Kaut ko aizmirsusi, auša!
- Kur auša runā, tur gudrais cieš klusu.
- pārn. Vēl [vasara] pamāj ar roku kā vainīga, Vēl sudraba smiekliem zvana... «Ak auša!» teic pļāvējs, «Tu mainīga, Tu draiska kā meitene mana,»
Avoti: 1. sējums