aušība
aušība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKaspars neturēja par vajadzīgu atbildēt. Ko tādas aušas [meitas] saprot. Viņš neskaitās. Ko viņš zināja un juta, tas bij tik liels un svarīgs, ka viņas ar savu aušību to nevarēja sasniegt.
- Kaspars neturēja par vajadzīgu atbildēt. Ko tādas aušas [meitas] saprot. Viņš neskaitās. Ko viņš zināja un juta, tas bij tik liels un svarīgs, ka viņas ar savu aušību to nevarēja sasniegt.
2.parasti dsk. Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
PiemēriViņai jau no mazām dienām prāts bij uz aušībām.
- Viņai jau no mazām dienām prāts bij uz aušībām.
- To jau zinu, ka tu tā skuķa dēļ zemi un debesi saspārdītu, tavām aušībām nav gala..
- «Atslēgas iekrita avotā!».. - «Vai tu nedomā, Krist, ka tu mūs vienreiz pilnīgi izputināsi ar savām aušībām?»
Avoti: 1. sējums