Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bālasinīgs
bālasinīgs -ais; s. -a, -ā
bālasinīgi apst.
1.Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu). Vājš, neizdevies.
PiemēriBālasinīga dzeja.
2.pareti Tāds, kas slimo ar bālasinību (1). Tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
PiemēriBālasinīgs cilvēks.
Avoti: 2. sējums