bāris
bāris -ra, v.
bāre -es, dsk. ģen. -ru, s.; reti
1.Bārenis1.
PiemēriNetrūkst starp viņiem arī bāra bērnu, kam karš nolaupījis mātes glāstu un tēva padomu.
Stabili vārdu savienojumiBāra bērns.
2.parasti dsk.; poēt. Bārabērns2.
PiemēriBez saulītes vakarā bāri tur dzied, Tie bargu kungu gaitās iet..
Avoti: 2. sējums